Sirdsapziņa — Dieva balss mūsu sirdī
Klusa ir Sirdsapziņas Balss mums katram sirdī. Tās vārdi tiek ielikti mūsu iekšējos svaros, un mums ir jāizsver, vai klausīt tiem. Katram sirdī ir šī klusā balss, kas dienu un nakti mūs vada pa dzīvi. Šo balsi ņemt vērā — tas ir vēl viens veids, kā ieraudzīt savus baļķus, savus uzdevumus.
Saprotot, ka ir grūti saprast, ko saka mums sirdsapziņa, jāsaprot, ka tikpat grūti ir arī citam saprast savu sirdsapziņu un paklausīt tai.
Pirmais akmeni otram mest var tas, kam pašam viss kārtībā ar sirdsapziņu, bet tādu jau neesot, jo neviens neesot labs.
Dieva balss mums katram ir sirdī 24/7, mums tikai jāpieslēdzas pie tās. Šo pieslēgšanos sauc par meditāciju.
Ir labi, ja esam saiknē ar Dieva balsi visu laiku, nepārtraukti. Dienā absolūti nepieciešamais laiks, ko būt saiknē ar Dievu, ir vismaz 1 stunda 45 minūtes.
Pirms aizmigšanas vakarā un pirms celšanās augšā no rīta ir dabiski veltīt laiku saiknei ar Dievu.
Intuīcija un sirdsapziņa — vai tās ir viens un tas pats?
Nē, intuīcija un sirdsapziņa nav viens un tas pats, lai gan tās ir saistītas iekšējās vadības sistēmas.
Intuīcija ir tūlītēja, neapzināta izpratne jeb „nojauta" par situāciju bez nepieciešamības pēc spriešanas.
Sirdsapziņa ir morāls sprieduma mehānisms, kas vada uzvedību, pamatojoties uz apgūto labo un nepareizo.
Funkcija: intuīcija ir uztveres mehānisms (sajūta, ka kaut kas nav kārtībā), savukārt sirdsapziņa ir morāls kompass (spriežot, vai kaut kas ir labs vai slikts).
Avots: intuīcija bieži rodas no zemapziņas vai pieredzes. Sirdsapziņu veido personīgās vērtības, audzināšana un sociālās normas.
Mijiedarbība: sirdsapziņa bieži darbojas caur intuīciju; piemēram, „morālā intuīcija" ir pēkšņa sajūta, ka konkrēta darbība ir pareiza vai nepareiza.
Tvērums: intuīcija var būt saistīta ar drošību, iespējām vai slēptām patiesībām. Sirdsapziņa ir vērsta tikai uz darbības morāli.
Īsāk sakot — intuīcija pasaka, kas notiek, savukārt sirdsapziņa pasaka, vai notiekošais ir pareizi vai nepareizi.
