Pūrva Bhadrapadā

Pūrva Bhadrapadā prāts ir intensīvs, filozofisks un spējīgs iziet cauri eksistenciālām galējībām. Jupitera valdījums dod šim tipam domu plašumu un garīgu ievirzi, taču pati nakšatras daba piešķir tam ugunīgu radikālismu, kas reti samierinās ar virspusēju dzīvi. Šis prāts jūt, ka patiesa transformācija prasa vecā sadegināšanu. Tāpēc viņu domāšanā ir drāma, dziļums un spēja saskarties ar tēmām, kuras citi mēdz apiet. Divsejainā zobena vai divkājainās bēru gultas simboli precīzi atklāj Pūrva Bhadrapadā apziņu: tā redz abas puses — gaismu un ēnu, augsto ideālu un zemāko impulsu, upuri un atbrīvošanos. Šie cilvēki bieži nav vienkārši vai ērti. Viņu prāts spēj izturēt paradoksu un dzīvot ar jautājumiem, kas skar nāvi, pārvērtību, garīgo disciplīnu, upurēšanos un patiesuma cenu. Tajā ir potenciāls uz ļoti spēcīgu iekšēju modināšanu. Lielākā šī prāta dāvana ir transformējošs redzējums. Pūrva Bhadrapadā cilvēki var kļūt par spēcīgiem skolotājiem, domātājiem, reformatoriem, garīgiem ceļvežiem, rakstniekiem vai tiem, kas spēj iedot citiem drosmi satikt savas ēnas puses. Viņi bieži nes sevī uguni, kas spēj izsist cilvēku no pašapmāna. Ja šī uguns ir nobriedusi, tā kļūst par ļoti spēcīgu modināšanas spēku. Ēnas pusē Pūrva Bhadrapadā var iegrimt ekstrēmismā, tumšā fascinācijā, skarbā fanātismā vai emocionālā dramatismā. Reizēm šis prāts tik ļoti identificējas ar transformāciju, ka vairs nespēj dzīvot vienkārši un mierīgi. Var parādīties arī cinisms, neiecietība pret “parasto dzīvi” vai tieksme radīt uguni arī tur, kur nepieciešama maigāka pieeja. Tad radikālisms sāk šķelt vairāk nekā atbrīvot. Attiecībās Pūrva Bhadrapadā meklē dziļumu, godīgumu un cilvēku, kurš nebaidās no intensīvas iekšējās dzīves. Darbā viņi uzplaukst filozofijā, garīgajā darbā, rakstniecībā, pētniecībā, reformu procesos, psiholoģijā un visur, kur nepieciešama spēja ieraudzīt krasus patiesības slāņus. Viņi bieži ir ietekmīgi tieši tāpēc, ka neļauj palikt pa pusei nomodu. Garīgā mācība Pūrva Bhadrapadā prātam ir iemācīties, ka transformācijai nav vienmēr jānotiek caur galējību. Praktiski tas nozīmē attīstīt maigumu, ķermenisku zemējumu un spēju dzīvot gaismā arī bez pastāvīgas krīzes. Kad šis prāts savieno savu uguni ar līdzjūtību, tas kļūst par ļoti dziļu un svētu pārvērtības nesēju.