Pušja

Pušja prāts ir barojošs, atbildīgs un dziļi ieinteresēts tajā, lai dzīvība turpinātos drošībā un kārtībā. Saturns kā valdnieks piešķir šim prāta tipam briedumu, izturību un spēju rūpēties nevis tikai emocionāli, bet arī strukturēti. Šeit domāšana nav skaļa vai demonstratīva; tā ir klātesoša, uzticama un orientēta uz to, lai citiem pietiktu spēka augt. Pušja bieži zina, kā barot ne tikai ķermeni, bet arī dvēseli. Simbols — govs tesmenis, lotoss vai zieds — norāda uz dabiski dodošu apziņu. Šis prāts uztver pasauli caur jautājumu: kas šeit ir jāatbalsta, jāsargā, jāizaudzē? Pušja cilvēki bieži intuitīvi jūt atbildību par ģimeni, kopienu, skolniekiem, klientiem vai sistēmu, kurā viņi atrodas. Viņu domāšana ir mierīga, nosvērta un pakāpeniska, un tieši tāpēc citi viņiem uzticas. Viņi reti steidzas, bet bieži dod to, kas tiešām ir vajadzīgs. Šī prāta lielākais spēks ir spēja radīt drošību. Pušja var būt skolotājs, mentors, vecāks, dziednieks, padomdevējs, organizators vai garīgais balsts. Viņi domā ilgtermiņā un prot uzturēt procesu, ko citi tikai sāk. Šī nakšatra ir īpaši laba visam, kur vajadzīga pacietīga audzināšana, aprūpe, izglītošana vai sistēmas noturēšana. Viņu dāvana bieži izpaužas klusā, bet ļoti spēcīgā uzticamībā. Ēnas pusē Pušja var pārāk identificēties ar rūpētāja lomu. Tad viņi sāk nest visu uz saviem pleciem, aizmirst savas vajadzības vai kļūst pārlieku aizsargājoši. Pastāv risks dot tik daudz, ka iekšējais trauks iztukšojas. Dažkārt šis prāts kļūst konservatīvs, pārlieku moralizējošs vai neapzināti kontrolējošs, jo drošību cenšas uzturēt ar stingrību, nevis dzīvu uzticēšanos. Attiecībās Pušja vēlas uzticību, siltumu, cieņu un ilglaicīgu apņemšanos. Darbā viņi izceļas aprūpē, izglītībā, uzturā, garīgajā darbā, administrācijā, sabiedriskajā labumā un visur, kur jāspēj konsekventi turēt telpu citu labā. Cilvēki ar šo prāta tipu bieži kļūst par tiem, pie kuriem nāk pēc padoma vai atelpas. Garīgā mācība Pušja prātam ir iemācīties, ka patiess devīgums ietver arī spēju saņemt. Praktiski tas nozīmē veidot robežas, pildīt savu iekšējo trauku, neuzņemties visu citu likteni un atcerēties, ka atbalsts ir spēcīgs tikai tad, ja tas balstās arī uz pašaprūpi. Kad Pušja to saprot, šis prāts kļūst par ļoti svētīgu un dziedinošu klātbūtni.