Šatabhišā

Šatabhišā prāts ir noslēpumains, introverts un dziļi orientēts uz neredzamo mehānismu izpratni. Rahu valdījums piešķir šim tipam neparastu domāšanas leņķi, gatavību iziet ārpus ierastā un interesi par to, ko citi vēl nespēj nosaukt vai pieņemt. Šis prāts bieži jūtas tuvāk tam, kas nav redzams uzreiz — enerģijām, sistēmu nepilnībām, slēptiem cēloņiem un netveramiem dziedināšanas vai sabrukuma procesiem. Tajā ir spēcīga vientuļnieka un pētnieka stīga. Tukšais aplis vai simts ārstu simbols ļoti labi raksturo Šatabhišas dabu. Tas ir prāts, kas spēj vērot no malas, saglabāt distanci un redzēt modeli tur, kur citi redz tikai fragmentus. Viņi bieži domā neatkarīgi, reizēm ekscentriski, un viņus piesaista nestandarta risinājumi, alternatīvas sistēmas, astroloģija, tehnoloģijas, psiholoģija, medicīna vai mistiskas disciplīnas. Tas ir prāts, kas vēlas atrast zāles problēmai, pat ja šīs zāles nav ierastas. Lielākā Šatabhišā dāvana ir spēja dziedināt caur ieraudzīšanu. Viņi labi jūt, kur sistēma ir bojāta, kur cilvēks sev melo, kur procesam trūkst godīguma vai kur nepieciešama cita pieeja. Šis prāts var būt izcils terapeits, pētnieks, astrologs, dziednieks, izgudrotājs vai analītiķis. Viņi bieži spēj savienot zinātni ar intuīciju un ieraudzīt sakarības, kas vēl nav kļuvušas acīmredzamas citiem. Ēnas pusē Šatabhišā var kļūt pārlieku atsvešināta, vientuļa vai iesprostota savā intelektuālajā vai enerģētiskajā pasaulē. Reizēm šis prāts tik ļoti sargā savu telpu, ka zaudē emocionālu kontaktu ar dzīvu tuvību. Var parādīties arī cinisms, sociāla atšķirtība, slepena sāpe vai tieksme paslēpties aiz idejām, nevis ieiet tiešā cilvēciskā kontaktā. Attiecībās Šatabhišā meklē godīgumu, telpu, dziļu sapratni un cilvēku, kurš necīnās ar viņu vajadzību pēc vientulības. Darbā viņi plaukst pētniecībā, tehnoloģijās, medicīnā, alternatīvajās dziedināšanas jomās, astroloģijā, datu analīzē, psiholoģijā un visur, kur nepieciešama neatkarīga un dziļa domāšana. Viņiem piemīt talants ieraudzīt to, kas vēl nav formulēts. Garīgā mācība Šatabhišā prātam ir saprast, ka patiesā dziedināšana notiek ne tikai izolācijā, bet arī savienojumā. Praktiski tas nozīmē mācīties dalīties savā redzējumā, nevis slēpties tajā, attīstīt uzticamu saikni ar citiem un ļaut savai atšķirībai kļūt par kalpošanu, nevis mūri. Tad Šatabhišā kļūst par ļoti spēcīgu neredzamā dziedinātāju.